Kā saprast, vai man ir trauksme?
Ikviens cilvēks piedzīvo trauksmi.
Pirms eksāmena. Pirms darba intervijas. Gaidot svarīgas analīžu atbildes vai tad, kad tuvs cilvēks vēlu pārnāk mājās.
Trauksme pati par sevi nav problēma, patiesībā tā ir viena no svarīgākajām cilvēka izdzīvošanas sistēmām. Tā palīdz pamanīt iespējamas briesmas un sagatavot organismu rīcībai, taču reizēm šī sistēma sāk darboties pārāk bieži, pārāk spēcīgi vai situācijās, kurās reālu draudu nav.
Tad rodas jautājums: Vai tā vēl ir normāla trauksme, vai jau kaut kas vairāk?
Normāla trauksme vai trauksmes traucējumi?
Galvenā atšķirība nav tajā, cik stipri jūties satraukts, bet gan tajā, cik ļoti trauksme sāk vadīt tavu dzīvi.
Trauksme varētu liecināt par trauksmes traucējumiem, ja:
- satraukums ir gandrīz katru dienu;
- to ir grūti apturēt vai kontrolēt;
- tas ilgst vairākus mēnešus;
- tas sāk traucēt darbam, mācībām, attiecībām vai ikdienai.
Reizēm mani klienti saka: "Es visu laiku domāju”, bet patiesībā viņi nevis vienkārši domā, viņi nepārtraukti uztraucas, risina problēmas un krīzes pirms tās notikušas. Bieži pat pirms pirmās dienas kafijas vai tējas krūzes.
Trauksme neizskatās tikai pēc raizēm
Daudzi ir pārsteigti, uzzinot, ka trauksme dzīvo arī ķermenī. Tā var izpausties kā:
- saspringti pleci vai žoklis;
- paātrināta sirdsdarbība;
- "kamols" kaklā;
- grūtības ievilkt pilnu elpu;
- vēdera darbības traucējumi;
- slikta dūša;
- reibonis;
- svīšana;
- miega problēmas;
- pastāvīgs nogurums.
Tas nenozīmē, ka fiziskie simptomi ir "izdomāti”, tie ir ļoti reāli. Jo kad smadzenes uztver draudus, organisms aktivizē simpātisko nervu sistēmu un gatavojas cīņai vai bēgšanai, pat ja objektīvu briesmu nav.
Tas, ko cilvēki bieži nepamana
Trauksme ne vienmēr izskatās pēc panikas, nagu graušanas, pastiprinātas svīšanas un pārmērīgi aktīvas domāšanas. Dažreiz tā izskatās pavisam citādi:
- vēlme visu kontrolēt;
- perfekcionisms;
- grūtības pieņemt lēmumus;
- nepārtraukta gatavošanās "sliktākajam scenārijam";
- nespēja atslābināties pat atvaļinājumā;
- sajūta, ka vienmēr jābūt produktīvam;
- pārmērīga citu cilvēku vajadzību paredzēšana un izdabāšana;
- nespēja "atslēgt galvu" vakarā.
Daudzi cilvēki ar ilgstošu trauksmi pat neapzinās, ka dzīvo saspringumā. Šīs sajūtas, šis stāvoklis viņiem šķiet pavisam normāls un ierasts, jo citādi viņi sen nav jutušies.
Vai man ir trauksmes traucējumi?
Precīzu diagnozi var noteikt tikai speciālists, piemēram, psihiatrs vai ārsts - psihoterapeits.
Tomēr vari sev uzdot dažus jautājumus par pieredzi pēdējo sešu mēnešu laikā:
- Vai satraucos vairāk nekā lielākā daļa cilvēku līdzīgās situācijās?
- Vai man ir grūti pārtraukt raizēšanos, pat ja saprotu, ka tā nepalīdz?
- Vai jūtos saspringts gandrīz katru dienu?
- Vai trauksme ietekmē manu miegu?
- Vai ir grūti koncentrēties?
- Vai bieži jūtos noguris, pat ja pietiekami guļu?
- Vai esmu kļuvis aizkaitināmāks nekā agrāk?
- Vai trauksmes dēļ izvairos no situācijām, cilvēkiem vai pienākumiem?
Jo vairāk atbilžu ir "jā", jo vērtīgāk būtu aprunāties ar psihologu vai psihiatru. Šie jautājumi atspoguļo biežākos ģeneralizētas trauksmes simptomus, taču paši par sevi nenosaka diagnozi.
Vai trauksmi var ārstēt?
Jā - trauksmes traucējumi ir vieni no vislabāk ārstējamajiem psihiskās veselības traucējumiem.
Atkarībā no situācijas var palīdzēt psihoterapija vai medikamenti, un labākajā gadījumā - abu kombinācija.
Ir svarīgi atcerēties, ka mērķis nav pilnībā "izslēgt" trauksmi, tai ir sava funkcija. Mērķis ir sajust, ka trauksme vairs nevada Tavu dzīvi, nekontrolē Tavus lēmumus, bet kļūst par vienu no emocijām, kuru vari atpazīt, saprast un regulēt.
Ja pēdējā laikā esi pie sevis nodomā: "Es vairs neatceros, kā ir justies mierīgi”, tas nenozīmē, ka ar Tevi kaut kas nav kārtībā. Tas var būt signāls, ka Tava nervu sistēma jau ilgstoši dzīvo paaugstinātā gatavības režīmā un to var mainīt.
Palīdzības meklēšana nav vājuma pazīme. Tā ir iespēja saprast, kas notiek, un pamazām atgūt sajūtu, ka dzīvi vadi Tu, nevis trauksme.